Ko tev dotu 5 apzināts minūtes dienā, pilnīgā vienatnē ar sevi?

Klusuma festivāls uzsācis glabāt vienkopus Latvijā līdzīgi domājošu cilvēku domas. Krišjānis Barons apkopoja latviešu bagātību – tautasdziesmas unikālajā Dainu skapī. Tās ne visiem lemts izprast un atklāt tajās apslēptās dzīves pamācības un gudrības! Šis laikmets iezīmē ko līdzīgu, vierzību no dainām uz izsmalcinātām latviešu cilvēku domām, kuras rāda ceļu, lai šajā dzīves spēlē nenomaldītos. Nav jābrauc uz Indiju pēc dzīves redzējuma, tepat Latvijā ir viss, atliek tikai katram apstāties un to sevī saklausīt! Kāpēc?

Gribam aktualizēt Jura Rubeņa teikto: “Tas patiešām ir jāmācās – laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz savu dzīvi. Lai uzlabotu savu ikdienas dzīvi.”  Juris Rubenis atzīst: “Var pajautāt arī jautājumu sev, šķietami ļoti vienkāršu – vai man patīk tas, ko es redzu? Nevis tādā triviālā, virspusējā patikšanas nozīmē, bet – vai es varu sajust iekšēju saskaņu un labu izjūtu, atskatoties uz notikumiem? Droši vien nekad nav tā, ka uz visiem notikumiem var atskatīties ar tādu izjūtu. Bet tas varbūt ir stāsts ne tik daudz par atskatīšanos uz dzīvi, cik – par treniņu, vingrināties laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz to, kas notiek, kur es esmu un ko daru, vai to, ko gribu, un to, kas ir saskaņā ar mani? Ja cilvēks nevingrinās laiku pa laikam apstāties, grūti iedomāties, ka 31. decembrī viņš iespringst un to spēj paveikt. Tu nevari izdarīt to, ko nemāki. Tas patiešām ir jāmācās – laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz savu dzīvi. Visas lielās tradīcijas kādā formā ir runājušas par regulāru praksi. Piemēram, Rietumu garīgajā tradīcijā tas izpaužas bibliskajā septītās dienas principā – sešas dienas tu strādā, bet ir viena diena, kurā to nedrīkst. Cilvēkiem bijis ļoti grūti saprast – kāpēc? Taču tas nozīmē, ka ir sešas dienas, kad tu darbojies un esi aktīvs ārēji, bet ir jābūt septītajai – periodam, kad tu apstājies, vēro un apzinies, kas ar tevi un tevī notiek. Tev ir jābeidz ikdienas neirotiskais skrējiens un vienkārši jāpalūkojas uz to, kas patiešām notiek tavā dzīvē, kur tu atrodies un vai dari to, ko dziļākajā nozīmē gribi? Tie ir labi jautājumi.”

“Visi grib apskaidroties, neviens negrib mainīties”

Juris Rubenis tviterī labi uzrakstījis: “Visi grib apskaidroties, neviens negrib mainīties”.

Esam atraduši kāda cita cilvēka domas. Interesanti, ko par to domā Pēteris Kļava: “Nu, jā, redziet, mūsu iekšējam datoram var būt ļoti dažādu līmeņu programmatūra. Ja tā satur tikai failus jā/nē, patīk/nepatīk, mūsējie/ne-mūsējie un tu redzi pasauli primitīvi melnbaltu, tā arī būs tava visu laiku vienīgā problēma un tu nekur tālāk netiksi. Bet zināšanas palīdz mainīt programmatūru. Un tas patiesībā ir neticami interesanti! Tas ir vislielākais piedzīvojums! Jo ne jau dzīves notikumi, bet tieši tas, kā tu tos uztver, kā interpretē, – tas maina tavu dzīvi. Tu piesaisti sev visu, ko ļoti negribi. Pieņemsim, sieviete ļoti labi zina, kādu vīrieti viņa negrib. Un līdz ar to viņai visu laiku arī nav tas, ko viņa grib. Jo prāts ir enerģija, kas formē realitāti. Jaunākie pētījumi psihoneiroimunoloģijā rāda, kā mūsu prāts veido domformas. Domforma ir kāds mums nezināms matērijas veids, kurš ietekmē smadzeņu ķīmisko darbību, kas savukārt ietekmē imunitāti un veselību. Tāpēc pat Helēna Rēriha savulaik rakstīja, ka kapos vajadzētu runāt par to, no kā cilvēks nomiris – no savas žults, no sava ļaunuma, no sava riebīguma –, jo tas ir formējis viņa veselību, nevis liekulīgi teikt skaistus vārdus. Pienācis laiks parādīt, kādas sekas ir mūsu prāta darbībai.”

Klusuma festivālam ejot dziļāk šajās domās, sajūtam, ka tieši prātam ir jāapstājas, jo tas ir mūsu instruments laimīgai dzīvei, jāapzinās, ka nepieciešams laiku pa laikam apstāties un mierīgi atpūsties, lai atjaunotos vismaz reizi gadā Klusuma festivālā.

Mēs aicinām ikvienu ieinteresētu cilvēku pagodināt ar savu klātbūtni šajā vasarā Klusuma festivālā. Tā ir īpaši radīta vide, lai atļautu piedzīvot atpūtu no ikdienas burzmas, bez telefona, klusumā, un lai prātam dotu lielāku izpratni pašam par sevi: Kur es vispār atrodos? Vai daru to, ko patiešām gribu? Kas es esmu? Tie ir labi jautājumi, lai ar tiem dotos ceļojumā uz Klusuma festivālu.

*šī projekta nolūks nav naudas pelnīšanas veids vai kāda cita materiāla labuma iegūšana, bet gan cilvēcīga vēlme, kura rūpējas par Latvijas sabiedrību, lai paceltu sirds gudrību šajā zemē!

www.klusumafestivals.lv

Klusuma festivāls uzsācis glabāt vienkopus Latvijā līdzīgi domājošu cilvēku domas. Krišjānis Barons apkopoja latviešu bagātību – tautasdziesmas unikālajā Dainu skapī. Tās ne visiem lemts izprast un atklāt tajās apslēptās dzīves pamācības un gudrības! Šis laikmets iezīmē ko līdzīgu, vierzību no dainām uz izsmalcinātām latviešu cilvēku domām, kuras rāda ceļu, lai šajā dzīves spēlē nenomaldītos. Nav jābrauc uz Indiju pēc dzīves redzējuma, tepat Latvijā ir viss, atliek tikai katram apstāties un to sevī saklausīt! Kāpēc?

Gribam aktualizēt Jura Rubeņa teikto: “Tas patiešām ir jāmācās – laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz savu dzīvi. Lai uzlabotu savu ikdienas dzīvi.”  Juris Rubenis atzīst: “Var pajautāt arī jautājumu sev, šķietami ļoti vienkāršu – vai man patīk tas, ko es redzu? Nevis tādā triviālā, virspusējā patikšanas nozīmē, bet – vai es varu sajust iekšēju saskaņu un labu izjūtu, atskatoties uz notikumiem? Droši vien nekad nav tā, ka uz visiem notikumiem var atskatīties ar tādu izjūtu. Bet tas varbūt ir stāsts ne tik daudz par atskatīšanos uz dzīvi, cik – par treniņu, vingrināties laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz to, kas notiek, kur es esmu un ko daru, vai to, ko gribu, un to, kas ir saskaņā ar mani? Ja cilvēks nevingrinās laiku pa laikam apstāties, grūti iedomāties, ka 31. decembrī viņš iespringst un to spēj paveikt. Tu nevari izdarīt to, ko nemāki. Tas patiešām ir jāmācās – laiku pa laikam apstāties un palūkoties uz savu dzīvi. Visas lielās tradīcijas kādā formā ir runājušas par regulāru praksi. Piemēram, Rietumu garīgajā tradīcijā tas izpaužas bibliskajā septītās dienas principā – sešas dienas tu strādā, bet ir viena diena, kurā to nedrīkst. Cilvēkiem bijis ļoti grūti saprast – kāpēc? Taču tas nozīmē, ka ir sešas dienas, kad tu darbojies un esi aktīvs ārēji, bet ir jābūt septītajai – periodam, kad tu apstājies, vēro un apzinies, kas ar tevi un tevī notiek. Tev ir jābeidz ikdienas neirotiskais skrējiens un vienkārši jāpalūkojas uz to, kas patiešām notiek tavā dzīvē, kur tu atrodies un vai dari to, ko dziļākajā nozīmē gribi? Tie ir labi jautājumi.”

“Visi grib apskaidroties, neviens negrib mainīties”

Juris Rubenis tviterī labi uzrakstījis: “Visi grib apskaidroties, neviens negrib mainīties”.

Esam atraduši kāda cita cilvēka domas. Interesanti, ko par to domā Pēteris Kļava: “Nu, jā, redziet, mūsu iekšējam datoram var būt ļoti dažādu līmeņu programmatūra. Ja tā satur tikai failus jā/nē, patīk/nepatīk, mūsējie/ne-mūsējie un tu redzi pasauli primitīvi melnbaltu, tā arī būs tava visu laiku vienīgā problēma un tu nekur tālāk netiksi. Bet zināšanas palīdz mainīt programmatūru. Un tas patiesībā ir neticami interesanti! Tas ir vislielākais piedzīvojums! Jo ne jau dzīves notikumi, bet tieši tas, kā tu tos uztver, kā interpretē, – tas maina tavu dzīvi. Tu piesaisti sev visu, ko ļoti negribi. Pieņemsim, sieviete ļoti labi zina, kādu vīrieti viņa negrib. Un līdz ar to viņai visu laiku arī nav tas, ko viņa grib. Jo prāts ir enerģija, kas formē realitāti. Jaunākie pētījumi psihoneiroimunoloģijā rāda, kā mūsu prāts veido domformas. Domforma ir kāds mums nezināms matērijas veids, kurš ietekmē smadzeņu ķīmisko darbību, kas savukārt ietekmē imunitāti un veselību. Tāpēc pat Helēna Rēriha savulaik rakstīja, ka kapos vajadzētu runāt par to, no kā cilvēks nomiris – no savas žults, no sava ļaunuma, no sava riebīguma –, jo tas ir formējis viņa veselību, nevis liekulīgi teikt skaistus vārdus. Pienācis laiks parādīt, kādas sekas ir mūsu prāta darbībai.”

Klusuma festivālam ejot dziļāk šajās domās, sajūtam, ka tieši prātam ir jāapstājas, jo tas ir mūsu instruments laimīgai dzīvei, jāapzinās, ka nepieciešams laiku pa laikam apstāties un mierīgi atpūsties, lai atjaunotos vismaz reizi gadā Klusuma festivālā.

Mēs aicinām ikvienu ieinteresētu cilvēku pagodināt ar savu klātbūtni šajā vasarā Klusuma festivālā. Tā ir īpaši radīta vide, lai atļautu piedzīvot atpūtu no ikdienas burzmas, bez telefona, klusumā, un lai prātam dotu lielāku izpratni pašam par sevi: Kur es vispār atrodos? Vai daru to, ko patiešām gribu? Kas es esmu? Tie ir labi jautājumi, lai ar tiem dotos ceļojumā uz Klusuma festivālu.

*šī projekta nolūks nav naudas pelnīšanas veids vai kāda cita materiāla labuma iegūšana, bet gan cilvēcīga vēlme, kura rūpējas par Latvijas sabiedrību, lai paceltu sirds gudrību šajā zemē!

www.klusumafestivals.lv

TOP